Page 6 - index

Sniega segas biezums mēneša sākumā bija vidēji 7 cm, turpinoties snigšanai izveidojās 12-
15 cm bieza sniega sega un mēneša beigās saruka līdz 5 cm. Kopumā nokrišņi bija 148 %
no normas un vidējā gaisa temperatūra bija par -2.5°C zemāka salīdzinājumā ar normu.
Marta sākumā bija vēss laiks, vidējā gaisa temperatūra -2.2°C. Otrajā dekādē
kļuva siltāks. Pozitīvu temperatūru ietekmē sniega sega pakāpeniski sarūk. Trešā dekāde
gaiss temperatūra dienās paaugstinājās līdz 10°C. Kopumā martā nokrišņi bija 30.7 mm jeb
106 % no mēneša normas. Mēneša vidējā gaisa temperatūra par 2.7°C augstāka par normu.
Aprīļa sākumā iestājās vēsāks laiks (vidējā gaisa temperatūra +0.3°C). Nokrišņi
slapja sniega veidā. Minimālā temperatūra augsnes virskārtā naktīs pazeminās līdz pat -
18°C. Temperatūra virs 5°C paaugstinās otrās aprīļa dekādes sākumā, kad daļēji atjaunojas
ziemāju veģetācija. Tad temperatūra atkal pazeminās. Veģetācija pilnībā atjaunojas pēc 19.
aprīļa, kad vidējā diennakts temperatūra paaugstinās virs 5°C. Pirmajā dekādē nokrišņi bija
14.7 mm. Otrajā dekādē nokrišņi bija 17.1 mm. Trešajā dekādē laiks kļūst siltāks, vidējā
gaisa temperatūra bija +10.6°C, nokrišņu 10.9 mm. Kopumā aprīlī vidējā gaisa temperatūra
bija +5.6°C, kas ir par 1.3°C augstāka par normu. Nokrišņu summa aprīlī bija 42.7 mm,
kas salīdzinot ar ilggadīgiem vidējiem rādītājiem sasniedza 115 %. Apstākļi augu augšanai
optimāli - pietiekošs mitruma un siltuma nodrošinājums, augu attīstība norit lēni. Vasarāju
sēja tika veikta mēneša beigās.
Maija sākums bija mēreni silts. Vidējā gaisa temperatūra pirmajā dekādē bija
+9.5°C, nokrišņi 13.1 mm. Otrā dekādē bija nedaudz siltāka, nokrišņi bija 16 mm. Trešajā
dekādē saglabājās silts laiks, nokrišņi bija 29.8 mm. Augsne iesila vēlu, tāpēc kartupeļu
stādīšana noritēja vēlāk nekā citus gadus. Kopumā maijā nolija 131 % no mēneša normas.
Sī gada maijā bija labvēlīgi apstākļi augu augšanai attiecībā uz mitruma nodrošinājumu.
Gaisa vidējā temperatūra maija mēnesī bija nedaudz augstāka (par 0.8°C) salīdzinājumā ar
ilggadējiem vidējiem novērojumiem.
Jūnija pirmajā dekādē bija vēsa, gaisa vidējā temperatūra bija +11°C. Kartupeļi
auga lēni. Mēneša otrajā dekādē vidējā gaisa temperatūra bija +14.5°C. Vēsa bija arī jūnija
trešā dekāde, gaisa vidējā temperatūra bija +14.2°C un nokrišņi 40.2 mm. Kopumā mēnesī
nolija 78.7 mm, kas ir 138 % no mēneša normas. Vidējā mēneša gaisa temperatūra bija
1.0°C zem normas.
Jūlija pirmā dekāde bija silta, vidējā gaisa temperatūra +18.6°C. Dekādes
nokrišņu summa bija 34.9 mm. Otrās dekādes vidējā gaisa temperatūra nedaudz
pazeminājās, tā bija +15.1°C, nokrišņu summa 36.4 mm. Jūlija trešās dekādes vidējā gaisa
temperatūra bija +18.8°C un dekādes nokrišņu summa bija 20.4 mm. Kopumā vidējās
gaisa temperatūra bija augstāka par 1.2°C salīdzinājumā ar ilggadīgiem vidējiem
novērojumiem un nokrišņi 105 % no normas. Vēsais un lietainais laiks pagarināja augu
veģetācijas periodu visām kultūrām.
Augusta pirmajā dekādē saglabājās silts un ļoti lietains laiks. Dekādes vidējā
gaisa temperatūra bija +16.8°C, nokrišņi 98.6 mm. Ziemas rapša novākšana bija 2-3
nedēļas vēlāk nekā pagājušā gadā. Silts laiks vērojams arī otrajā dekādē, vidējā gaisa
temperatūra +15.6°C, nokrišņu nebija un varēja vākt ražu. Lietus bieži līst arī mēneša
trešajā dekādē (15.7 mm), apgrūtinot sējumu novākšanu, vidējā gaisa temperatūra bija
14.2CC. Kopumā augustā nokrišņi bija 115 mm, jeb 132 % salīdzinājumā ar ilggadīgiem
vidējiem novērojumiem. Vidējā gaisa temperatūra augustā bija 15.5°C, kas atbilst normai.
Augustā biežie nokrišņi apgrūtināja ražas novākšanu.
Kopumā apstākļi veģetācijas periodā bija optimāli augu augšanai. Laiks bija
mēreni silts ar pietiekošu mitruma nodrošinājumu, kas sekmēja ražas veidošanos, bet
neveicināja barības elementu - proteīna, cietes uzkrāšanos. Iespējams, ka šādos apstākļos,
kad augus neietekmēja stresa faktori, produkta Albit lietošana būtiski neietekmēja ražas
lielumu.