Page 5 - index

4. Izmēģinājuma rezultāti
4.1. tabula
Vasaras kviešu graudu raža, Stende, 2015. g.
-1
Graudu raža, t ha
Variants Pret ar apstr.
II III IV Vid.
K sēklu
1. Kontrole 3.16 3.13 2.95 3.08 0.0 -
-1
2. ALBIT 120 ml t apstrāde pirms 3.70 3.87 4.14 0.82 0.0
sējas 3.90
-1
3. ALBIT 120 ml t apstrāde pirms
-1
sējas + ALBIT 40 ml ha 4.26 4.33 4.18 4.26 1.18 0.36
-1
4. Albit (Mundra 1%) 120 ml t 3.74 4.40 3.75 3.96 0.88 0.0
apstrāde pirms sējas
-1
5. Albit (Mundra 1%) 120 ml t
apstrāde pirms sējas + Albit 4.01 4.29 4.61 4.30 1.22 0.34
-1
(Mundra 1%) 40 ml ha
-1
6. Albit (Mundra 3%) 120 ml t 3.25 3.81 3.77 3.61 0.53 0.0
apstrāde pirms sējas
-1
7. Albit (Mundra 3%) 120 ml t
apstrāde pirms sējas + Albit 3.89 3.71 4.19 3.93 0.85 0.32
-1
(Mundra 1%) 40 ml ha
RS 0.05 0.450

-1
-1
Ražas bioloģiskajā audzēšanās sistēmā 2015. gadā bija no 2.95 t ha līdz 4.40 t ha
(4.1. tab.). pavasarī pēc sējas bija lietus gāzes, kā rezultātā cieta pirmais atkārtojums, tāpēc
tas pie ražas vērtēšanas tika izslēgts un vidējā raža aprēķināta no II – IV atkārtojuma.
-1
Salīdzinājumā ar kontroli visos variantos iegūtas būtiski lielākas ražas (par 0.53 t ha –
-1
1.22 t ha ).
Albit produktu lietošana augu slimību ierobežošanai vārpošanas fāzes sākumā (47-
-1
-1
49 AS) ir devusi ražas pieaugumu (0.32 t ha – 0.36 t ha ), bet tas nav būtisks.
Salīdzinājumā ar kontroli tilpummasa variantos, kas apstrādāti ar produktiem Albit,
ļāvusi iegūt lielāku tilpummasu un 3., 5., 6. un 7. variantā ir būtiski lielāka (4.2. tab.).
Proteīna saturs izmēģinājumā variēja no 8.9% līdz 10.2%. Proteīna saturu vasaras
kviešu graudos produktu Albit lietošana būtiski neietekmē, visos variantos iegūts
līdzvērtīgs proteīna saturs (4.3. tab.). Bioloģiskajā audzēšanas sistēmā proteīns vidēji par
0.8% mazāk salīdzinājumā ar konvencionāli audzētiem graudiem.
Cietes saturu vasaras kviešu graudos bija no 66.1% līdz 68.5% un produktu Albit
lietošana būtiski neietekmē tā saturu, visos variantos iegūts līdzvērtīgs cietes saturs (4.4.
tab.). Bioloģiskajā audzēšanas sistēmā ciete vidēji par 1.0% mazāka salīdzinājumā ar
konvencionāli audzētiem graudiem.
Nosakot vasaras kviešu graudos Zeleny indeksu un lipekli (4.5. tab.), tas ievērojami
variēja starp atkārtojamiem, kļūda salīdzinoši liela, visos variantos iegūti līdzvērtīgi
rādītāji. Minētie rādītāji bioloģiskajā audzēšanas sistēmā ir zemāki salīdzinājumā ar
konvencionāli audzētiem graudiem. Tie ir par zemu, lai graudus izmantotu maizes
cepšanai.

5